Kā vienas no pirmajām puķēm, kas uzzied, sniegam nokūstot, ir dažādu krāsu prīmulas. To vidū dziedniecības nolūkā īpaši noder savvaļas forma – gaiļbiksītes.
Senie grieķi šo ziediņu dēvēja par 12 dievu ziedu, uzskatot, ka tas ir ārstnieciskais augs no Olimpa kalna. Gaiļbiksītes zied no aprīļa līdz maijam, sēklas nobriest jūnijā jūlijā.
Dziedniecībā noder viss augs. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc kad augs beidz ziedēt, jo tad tajās ir visvairāk vitamīnu. No kaltētām lapām sajūtama viegla medus smarža. Garša sākumā saldena, pēc tam rūgtena. Saknes vāc rudenī vai arī ļoti agri pavasarī.
Lapas var lietot kā salātus – pēc uzturvērtības tās daudzkārt pārspēj dārza zaļos salātus. Šie pirmie zaļumi ļoti noderīgi visiem veselajiem, bet jo sevišķi – slimajiem, tajā skaitā vēža slimniekiem, kad pavasaros viņu organisms izjūt krietnu vitamīnu badu, kad nepieciešami mikroelementi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Pāris lapiņu ir pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka organisma nepieciešamību diennaktī pēc C vitamīna.
Lasi vēl: “Vairāk kā 10 stundas mediķi cīnījās par viņa dzīvību..”; 32 gadu vecumā mūžībā devies slavens sportists
Gaiļbiksīšu uzlējums lieti noderēs klepus ārstēšanā – tam piemīt atkrēpojoša, nomierinoša un arī spazmolītiska iedarbība. Vēl gaiļbiksītes ir labs urīndzenošs līdzeklis.
